Wɩcʋɔlɩjɩfɛlɔ wɩ́ɛ́
40
1 Á yomɩ́ bɩŋsɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ nyúú mí, bɩna púle, cana tapʋlɛ fí kal; Nyuutɩna sabɩɩna tuwíŋ nyúú. Ɛ tɛ́ŋ mɛ́, tɔ́ɔ́ ná há zɔkɛ ʋ bɩŋsɛ fí rí baná nyúú mí ní. 2 A tɩ́ŋ wɩ́muulɩ́náálɛ mɛ́, Nyuutɩna Wɩɩsɛ sabɩɩna keníŋ mʋ́ Ɩzɩrayɛl tɔ́ɔ́ paalɔ oro nyúú, há ísé wérí. Paalɔ ná wɩɩsɛ dɩpomɩ́ neduu rɩ́ cɔ́ɔ́, ŋ ná jɩɩsɛ a nɛ́ tɔ́ɔ́ jɩɩsɛ há sɔɛ́ ɛɛ. 3 Ʋ há keníŋ mʋ róŋ, ŋ ná báálɔ há keŋ ŋmɛ́máŋsɛ rɩ́ deŋduke ʋ nɛ́sɛ mɛ́ a cɩ́ dannʋɔ mɛ́. Kɔʋ́ sɩ́ɛ́ tʋtʋl a nɛ́ kɔmɔ há tʋl ɛ́. 4 Ɛ nɛ́, ɛ báálɔ bʋlɩ́ŋ rɩ́ bʋlɛ́: Báálɔ bio wurí sɩ́ɛ́ a bel, ká wurí dɩllɛ má zesí! Pɔ́ɔ́ werí a zɩ́ŋ wɩ́ɛ́ ná ŋ há sɩ́ makɛ pɛɩ́ werí, bee wɩ́ɛ́ ɓa wɩ́ɛ́ nɛ́ ŋ kaní ko rɛ́ ɩ bel zɩŋwɔ́ werí. Ɛ har mɛ́, ɩ sɩ́ cesi wɩ́ɛ́ ná wuu ɩ há neé a pá Ɩzɩrayɛl nɩɛ. 5 Ŋ ná zeŋ há sɔɔ́ kíl wɩ́cʋɔlɩjaa ná lʋ́lɔ́ŋsɛ ná wuu. Káŋ ná Báálɔ ná ʋ keŋ ŋmɛ́máŋsɛ gbesí há perí mɛɛtɩr balgo ʋ nɛ́sɛ mɛ́. Ʋ maŋsɛ zeŋ ná píŋ mɛɛtɩr balgo, ka maŋsʋ́ gbesi má mɛɛtɩr balgo. 6 Ʋ báá tɩ́ŋ neŋcolo ná zɛ́ dánnʋzʋʋlɩ́ ná há mɩŋ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ rɩ́, a maŋsʋ́. Ʋ isé rɩ́rʋ́ jɛ́l ká mɛɛtɩr balgo. 7 Wɩ́cʋɔlɩjaa ná jɩwiisi ná oro wuu gbesi fa ka mɛɛtɩr balgo, ka jɛ́l má a mɛɛtɩr balgo. Jɩwiisi ná pɛksɛ fa ká mɛtɩrɛ bɔmmʋɔ. Ká wɩ́cʋɔ́lɩjaa ná dánnʋɔ ná há caasɛ záwara ná má a mɛɛ́tɩrɛ balgo. 8 Ʋ maŋsɛ wuólo sɩɛrʋ zawara ná mɛɛ́tɩr córí. 9 A báá maksɛ zawara ná há mɩŋ dannʋɔ mɛ́, ʋ gbesi ka mɛɛ́tɩrɛ corí. Ʋ harí zeŋe píŋ ká mɛɛ́tɩrɛ bɛllɛ. Wɩ́cʋɔ́lɩjaa ná sɩɛrʋ, jɩwié ná há ɓakʋ́ nɛ́ ɛ. 10 Jɩwiisi ná botoro há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ wuu fa mɔ́ naŋá. Botoro fa mɩŋ cɔ́ nɔ́ŋɔ ká botoro má naŋá mɩŋ cɔ́ nɔ́ŋɔ. Ɓa sɩɛrʋ nafarsɛ ná má fa mɔ́ naŋá. 11 Ʋ maŋsɛ wɩ́cʋɔlɩjaa dánnʋzʋʋlɩ́ mɛɛ́tɩrɛ fí, kɔʋ́ gbesi má a mɛɛ́tɩrɛ fí rɩ́ botoro. 12 Zeŋkɛrɛ fa mɩŋ jɩwiisi ná sɩ́ɛ́, ʋ cɔ́ɔ́ wuu ka mɛɛtɩrɛ fá. Ká jɩwiisi ná má oro wuu ka mɛɛtɩrɛ botoro cɔ́ɔ́ wuu. 13 Ʋ maŋsɛ jɩwiisi ná bɛllɛ dánnʋʋsɛ há caasɛ naŋá, zeŋ ná há mɩŋwɔ́ pɛ́kɛ ká mɛɛ́tɩr mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ́. 14 Ʋ báá maŋsɛ dánnʋɔ nʋɔ zawara ná wuolo há sɔ́ kɛrɛ mɛɛtɩr mɛɛrɛ. 15 Wɩ́cʋɔlɩjaa dánnʋzʋʋlɩ́ ná rɩ́ dánnʋɔ ná ɩ há sɩ́ tɩ́ŋ zʋ jaa ná sɩɛrʋ zawara ná ká mɛɛtɩr mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí. 16 Wɩcʋɔlɩjaa ná nʋɔ mɛ́, pʋ́pɔ́ɔ́ra jɩɩsɛ ná ɓa há sɔɛ́, gɩrɩyaasɩwa nɛ́ ɓa he tokorowa ná mɛ́ a kílwó wuu. Sɩɛrɩ́ rɩ́ zawarawa ná má ɓa héwó má gɩrɩyaasɩwa a kílwó wuu. Ká sɩɛ́ fʋ́ onni há nɩhɛ̃ habɛ tuuni a mʋɔlɛ tɔ́ɔ́ nafarsɛ ná mɛ́. 17 Ɛ hari mɛ́, ʋ báá kenɩŋ mʋ́ wɩ́cʋɔlɩjaa wuolzeno ná sɩɛrʋ. Ɛ wuolo sɩɛrʋ jɩwiisi mɛɛrɛ rɩ́ fí ní ɓa sɔ́ sɩɛrɩ́ wuu kilú. 18 Jɩɩsɛ ná wuu neŋcolsɩ́ɛ́ nɛ́ ɓa sɔ́ kílwó wuu. Jɩɩsɛ ná há sakɛ neŋcolsɩ́ɛ́ ná nyúú, ise kɛ́ wuolzeno sɩɛrʋ wuolo ná. 19 Ʋ báá maŋsɛ wɩ́cʋɔlɩjaa ná dánnʋzʋʋlɩ́ wuolwié ná, ka kaá mʋ wuolzeno ná mɛ́ mɛɛtɩr zɔlɔ. Cɔɔ́ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ rɩ́ nɛ́. 20 Ʋ báá maŋsɛ dánnʋɔ ná há mɩŋ wɩpomɩ nágʋɔ ɓa tɩŋ aá zʋ wulzeno; ʋ gbesi rɩ́rʋ́ jɛ́l. 21 Pʋ́pɔ́ɔ́ra jɩɩsɛ ná fa ká balgo. botoro cɔɔ nɔ́ŋɔ, ká botoro ná naŋá má cɔɔ nɔ́ŋɔ. Ɓa zeŋe rɩ́wɔ́ zawarawa, arɩ́ wɩ́cʋɔlɩjaa ná dánnʋɔ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ dé mɔ́ naŋá nɛ́. Dánnʋɔ ná há mɩŋ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nágʋɔ gbesi ká mɛɛtɩr mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí, ká ʋ jɛ́l má a mɛɛtɩr mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 22 Zawara ná, rɩ́ tokorowa, arɩ́ habɛ tuuni ná ɓa fʋ́ɛ́, rɩ́ dannʋɔ ná há mɩŋ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ rɩ́ cɔ́ɔ́ nɛ́ mɔ́ naŋá. Ká rɩ́ zɩŋ zɛ́ zawarawa ná, neŋcolsɩ́ɛ́ balpɛ nɛ́ ɩ zɛ́ ka zɩŋ peri róŋ. 23 Jaa ná há mɩŋ sɩɛrɩ́ wuolo ná sɩɛrʋ ʋ dánnʋɔ caasɛ dánnʋɔ ná nɔ́ŋɔ há wure caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ. Ɓa pɛkɛ ká mɛɛtɩrɛ zɔlɔ nɛ́. 24 Ɛ har mɛ́, ʋ baa kenɩ́ŋ mʋ dánnʋɔ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩzʋʋlɩ́ neduu rɩ́ cɔ́ɔ́. A maksʋ́ nafarsɛ rɩ́ zawarawa, ɓa wuu mɔ́ naŋá. 25 Jaa ná zeŋ rɩ́rʋ́ zawara ná; ɓa lurí tokorowa kílwó wuu nɩ́, a nɛ́ naŋá. Ɓa gbesi fa ká mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ, ká jɛ́l má mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 26 Ká rɩ́ zɩ́ŋ peri jaa ná zawarawa ná ɩ zɛ́ neŋcolsɩɛ́ balpɛ nɛ́ ka perí róŋ. Nafarsɛ cɔ́ɔ́ wuu habɛ tuuni ɓa ká a onni héwó mɩ́. 27 Pʋmmɔ wuolo ná keŋ dánnʋɔ há wurí aá caasɛ wɩɩsɛ dɩzʋɩ́ neduu rɩ́ cɔɔ. A pɔ́ wuolo ná mɛ́ kaá mʋ dánnʋɔ ná nɔ́ŋɔ há caasɛ wɩɩsɛ dɩzʋɩ́ neduu ká mɛɛtɩrɛ zɔlɔ nɛ́. 28 Ʋ kenɩ́ŋ tɩ́ŋ dánnʋɔ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩzʋɩ́ neduu rɩ́ cɔɔ a zʋ́ wuolwie ná sɩɛrʋ. Ʋ maksɛ dánnʋɔ ná ʋ rɩ́ naŋá wuu mɔ́ naŋá. 29 Wuolwie ná jɩɩsɛ ná, rɩ́ nafarsɛ ná, arɩ́rʋ́ zawarawa wuu fa mɔ́ naŋá. Ɓa fa hé tokorowa a kil zeŋe rɩ́ zawara ná wuu. Ɓa gbesi ká mɛɛtɩrɛ mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí, ká ɓa jɛ́l má a mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 30 Ʋ gbesi ká mɛɛtɩrɛ mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí, ká zawarawa ná jɛ́l a mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 31 Zawarawa ná caasɛ jaa ná há mɩŋ wuólwie ná sɩɛrʋ nɛ́. Ʋ nafarsɛ ná mɛ́, ɓa a onni há nɩhɛ̃ habɛ tuuni a héwó mɩ́. Ká rɩ́ zɩŋ perí róŋ; neŋcolsɩɛ́ cori nɩ́ ɩ zɛ́ ká peri róŋ. 32 Ʋ báá a ŋ tɩ́ŋ wuolwie ná dánnʋɔ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ rɩ́ cɔɔ a zʋ. Ʋ maksɛ dánnʋɔ ná, ʋ rɩ́ dánnʋʋsɛ ná naŋá mɔ́ naŋá. 33 Ʋ sɩɛrɩ jɩwiisi ná, rɩ́ nafarsɛ, arɩ́ zawara ná wuu mɔ́ naŋá. Ɓa fa hé tokorowa kíl zeŋe ná rɩ́ zawarawa ná wuu mɩ́ nɩ́. Ɓa gbesi fa ká mɛɛtɩrɛ mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí, ká ɓa jɛ́l má a mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 34 Ʋ zawarawa ná caasɛ wuolzeno jaa ná nɛ́. Ɓa fa fʋ́ onni há nɩhɛ̃ habɛ tuuni a hoú nafarsɛ ná mɛ́. Neŋcolsɩɛ́ cori nɩ́ ɩ zɛ́ ká zɩŋ peri. 35 Ʋ báá kenɩ́ŋ mʋ dánnʋɔ ná há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ. Ʋ há maksʋ́, ʋ rɩ́ naŋá wuu mɔ́ naŋá. 36 Ʋ jɩwiisi ná, rɩ́ nafarsɛ ná, arɩ́rʋ́ zawarawa ná wuu fa mɔ́ naŋá. Ɓa fa hé tokorowa kílwó wuu. Ʋ gbesi fa ká mɛɛtɩrɛ mɛɛsɛllɛ rɩ́ fí, ka jɛ́l má a mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ rɩ́ bɔmmʋɔ. 37 Ʋ zawarawa fa caasɛ wuolzeno ná rɩ́ nɩ́. Ɓa fʋ́ onni há nɩhɛ̃ habɛ tuuni a hé nafarsɛ ná cɔ́ wuu mɩ́. Neŋcolsɩɛ́ cori nɩ́ ɩ zɛ́ ká zɩŋ peri. 38 jaa ná nɔ́ŋɔ dánnʋɔ há mɩŋ dánnʋʋsɛ nafarsɛ pɛksɛ ná; ʋ sɩɛrʋ nɛ́ ɓa sɛsɛ pʋsɛ ná ɓa há kene ko ɔsɛ vʋ́k'físe ná. 39 Jaa ná sɩɛrʋ lʋ́lɔ́ŋsɛ mɛ́, ɓa bíl taabilwa bɛllɛ ráŋ. Ɓa daha nɛ́ ɓaá ɓʋ́ʋ́sɛ vʋ́k'físe pʋsɛ, arɩ́ suuri sʋ́lɛ vʋ́k pʋsɛ. 40 Jaa ná hari taabilwa baná nɛ́ ɓa bíl róŋ. Jaa ná dánnʋɔ mɛ́, wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ ɓa bíl taabilwa bɛllɛ cɔɔ wuu mɩ́. 41 Dánnʋɔ ná mɛ́, ɓa bíl taabilwa baná cɔɔ nɔ́ŋɔ, a bíl naŋá má cɔɔ nɔ́ŋɔ. Ɓa wuu ka taabílwa córi; ɓa daha nɛ́ ɓa ɓʋ́ʋ́sɛ pʋsɛ. 42 Taabilwa ná baná ná naŋá ɓa há ɓʋ́ʋ́sɛ vʋ́k'físe pʋsɛ ɓa daha ná, ká dɔ́wɩ́ɔ́ɔ́lɛ nɛ́ ɓa ká ɔwɔ́. Ɓa gbesi ká mɛɛtɩrɛ fá, jɛ́l a mɛɛtɩrɛ fá, ká ɓa ise (léŋ) má a mɛɛtɩrɛ fá. Ɓa daha nɛ́ ɓaá bíl cɩksɛ (siisi) ná ɓa há kene ɓʋ́ʋ́sɛ vʋ́k'físe arɩ́ vʋ́ka ná naŋá pʋsɛ. 43 Ɓa lú bʋɔnɛ lúŋ há ká sáŋtɩmɛ́tɩr a kíl taabilwa ná wuu. Taabilwa ná daha nɛ́ ɓa bil vʋ́k pʋsɛ ná ɓa há ɓʋ́ʋ́sɛ namɩɛ. 44 Gbɔkɛ jɩɩsɛ fa mɩŋ wuolwie ná sɩɛrʋ nɛ́: Nɔŋɔ́ mɩŋ dánnʋɔ ná caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ laka, a wure hé wɩɩsɛ dɩpomɩ neduu rɩ́, ká nɔ́ŋɔ má mɩŋ dánnʋɔ ná há mɩŋ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ neduu rɩ́ cɔɔ laka, ká wure aá caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ. 45 Ɛ nɛ́ ʋ bʋlɩ́ŋ rɩ́ bʋlɛ́: Jaa ná dánnʋɔ há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ neduu rɩ́, ká vʋ́k'ɔɔsa ná há tʋ́ŋ Wɩɩsɛ jaa tʋtʋmɛ jaa nɛ́. 46 Ká, jaa ná dánnʋɔ há caasɛ wɩɩsɛ dɩpomɩ́ nɛgʋɔ rɩ́, nɛ́ ká vʋ́k'ɔɔsa ná há bel vʋ́k'ɔɔsɛ koro ná mɛ́; jaa. Levi jɩmʋ́l sɩɛrʋ, Sadɔkɛ bɛlɛ nɛ́ wó Nyuutɩna Wɩɩsɛ sɩ́ɛ́ tuupérí aá tʋmʋ́ tʋtʋmɛ́. 47 Ʋ maksɛ wuolo ná: Ʋ gbesi ká mɛɛtɩrɛ zɔlɔ, jɛ́l mɛɛtɩrɛ zɔlɔ, ɓa wuu fa mɔ́ naŋá. Vʋ́k'ɔɔsɛ koro ná mɩŋ wɩ́cʋɔlɩjaa ná sɩ́ɛ́ nɛ́.Wɩɩsɛ dʋŋɔ dɩmɩnɩ́ wɩ́ɛ́
48 Wɩcʋɔlɩjɩzeno ná zawara ɩ há sɩ́ zʋ́, ka zɩ́ŋ zʋ́ jaa ná tɩɩ sɩɛrʋ; ʋ keníŋ zʋ́ róŋ. Ʋ maksɛ zawara ná nafarsɛ, ɓa cɔ́ɔ́ wuu gbesi ká mɛɛtɩrɛ bɔmmʋɔ; ká dánnʋɔ ná má cɔɔ wuu mɛɛtɩrɛ botoro. 49 Ʋ báá maksɛ zawara ná tɩɩ: Ʋ gbesi mɛɛtɩrɛ mɛɛrɛ, ká jɛ́l má mɛɛtɩrɛ fí rɩ́ oro. Neŋcolsɩ́ɛ́ nɛ́ ɩ zɛ́ ká sɩɛ́ zɩ́ŋ perí. Ɓa hé dalíŋe nafarsɛ cɔ́ɔ́ wuu.