8
Cēēpyōōsōōk cēē kiikoolyootii Yēēsu
1 Nto mii yoo, kuwēēsyētootēē ꞉Yēēsu mōōŋōōsyēk āk sāāŋwēk cēē caaŋ āk kāānoomikyii. Kyoomtootii lōkōōywēk cēē tāpoonēc cēpo Pātyooyiisyēētaap Yēyiintēēt. 2 Kiipoontootii keey cēēpyōōsōōk alak ām pooniinēk. Kimiitē ām cēēpyōōsōōcaa ꞉cēē kikiikuupēpēētooci ꞉Yēēsu *muuyōōnik cēē miyootēc ākoo alak cēē kikiikuusoopci pōōrwoonik cēē kiipoonto. Alak ām cēēpyōōsōōcaa ku Mariiya nyēpo mōōŋēētaap Maktaala, nyoo kikiikuupēpēētooci ꞉Yēēsu muuyōōnik cēē miyootēc tisap. 3 Nto ake ku Coowaana, ceepyoosyeetaap Kuusa nyoo kiiyoonkyinii kupo *Ērōōtē. /Kicēēkuurēē ake Susaana āk alak cēē caaŋ cēē kiikoolyootii Yēēsu ākoo kāānoomikyii tukuukwaa cēē kiipoonto.
Makarkeey ꞉taŋeek
(Mataayo 13:1-9; Māārkō 4:1-9)
4 Kiikwaanaatee ꞉piiko mōōŋōōsyēk cēē caaŋ ānkōōruruukyi keey Yēēsu. Kumwooci ꞉Yēēsu picaa tyoonkōōcēēt ake kule, 5 “Kiiŋeet ꞉kāāpātiintēēt ake kukool nkaanuuk. Kōōsuuci ꞉alake kēēlyaap too. Kuutartaar coo ꞉piiko cēē kiipēētēē kēēlooto ankukway alak ꞉tōrtōk. 6 Kōōsuuci ꞉alake kitaweet. Kupiityo ꞉coo. Nto mii yoo, kuliisoon ānkupōk, āmnyēē kiitēwērēr ꞉taŋeek. 7 Kōōsuuci ꞉alake wulēē miitē ꞉kātook. Yooto kupiityo ꞉kātoocaa kususyaan kuurēēwoon nkaanuuk kōt munāākuyiw āmit. 8 Kōōsuuci ꞉alake taŋeek cēē tāpoonēc. Kupiityo ꞉coo nyēē tāpoon ānkuyiw āmiik cēē caaŋ.” Yooto kāwokuuwaany ꞉Yēēsu kurār tyoonkōōcoonoo, kumwoow kule, “Nyoo yēpē yiit, kukas.”
/Ciipāŋpoonkyinii kāānoomik nkit ŋaleek
(Mataayo 13:10-17; Māārkō 4:10-12)
9 Nto mii yoo, kuteepee ꞉kāānoomik Yēēsu kule, “Mwoowēēc kiyēē pooruu ꞉tyoonkōōcoonoo.” 10 Kumwooci ꞉Yēēsu kāānoomicaa kule, “/Kiceekwayaak akweek ānkēt ŋal cēē yēēlootiin kunāmē keey āk Pātyooyiisyēētaap Yēyiintēēt. Nteenee mākulimēē ꞉piiko cuut alake ŋaleek tōkōl tyoonkōōcook. Kuyuu yoo siloot kule,
‘+Māāyēpcinii ꞉akweek yiit,
āmāānkēt kiy.
+Māākāsēē koonyay,
āmāākāsē kiy.’† Isaaya 6:9
Kiirārci ꞉Yēēsu kāānoomikyii kiy nyēē pooruu ꞉tyoonkōōcoonoo po taŋeek
(Mataayo 13:18-23; Māārkō 4:13-20)
11 Akany āpoorwook tyoonkōōcooni. /Ciiyuuyēē ŋālyoontēētaap Yēyiintēēt puswēēk. 12 Karkeey ꞉piiko alake kēēlyaap too. Limē ŋālyoontēētaap Yēyiintēēt, nteenee cōōnii Seetaani areet akeenke ankusaree ŋālyoontoonoo simēēyēntyi /anciiraraac. 13 Kukarkeey ꞉piiko alake yēpo kitaweet. Limē ŋālyoontēēt ankutorooc ām ŋarakweek, nteenee, mēēwutē ꞉ŋālyoontoonoo mētēwookwaa. Nto yoo kakwa ꞉syēēmuutook kuucucuuy keey. 14 Karkeey ꞉piiko alake taŋeek cēē kiipiityēē ꞉kātook. Limē ŋālyoontēēt, nteenee, kupētyēē tukuukaap kōōrooni, maaliit āk mucastaap tukuuk cēpo tarat. Kususyaan ꞉tukuucaa tōkōl ŋālyoontēētaap Yēyiintēēt kōt munāākuyiw kiy. 15 Karkeey ꞉alake taŋeek cēē tāpoonēc. Limē ŋālyoontēēt ankunam ām manta āk mooyēēt nyēē lēēl. Yiisyēē ŋālyoontoonoo ām mutyaayateet sākuuyiiw cēē caaŋ.”
Kōōnu ꞉Yēēsu lēkwēēyēēt
(Māārkō 4:21-25)
16 Kiitasta keey ꞉Yēēsu taay kumwooci kāānoomikyii yēēc kule, “Māmii ꞉cii pēsyēēt ake nyēē nāmē taariit ankuwunyee tēr, nto kākwērērē. Nteenee /cēēnāmē taariit /ānciitōōrē yēē tōrōōr sākulēkwēēci piiko coo kwoonii kō. 17 Nto kiy nyēē wuŋaat, mākutook, nto nyoo yēēnoot, +/maceeŋaany. 18 Kunyi, mācē ālimtooy ꞉akweek ŋaleek ām areet nyēē tāpoon, āmnyēē nyoo yiisyēē kiy nyēē poonto, +/mācēētāsyi ake, nto nyoo mēēyiisyēē, +/māciinumunēē mpo kiy nyēē sōōtē kule poonto.”
Ŋoo ꞉nyēē tuupcēē Yēēsu nyēpo man?
(Mataayo 12:46-50; Māārkō 3:31-35)
19 Nto mii pēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kwoomcinii piiko lōkōōywēk, kupunto ꞉kaameet ākoo mpo mutaapiya. Nteenee kiimēēmuucē kōt kupa kō wuloo kimiitē ꞉Yēēsu āmnyēē kikiikiic keey ꞉piiko miisin. 20 Yooto, /cēēmwooci Yēēsu kule, “Mii ꞉koomut āk mpo mutaapiya kukuuriiŋ ām saaŋ kumācē kule ceekasiŋ.” 21 Kuwēēkyi ꞉Yēēsu picaa kule, “Cii ake tōkōl nyoo limē ŋālyoontēētaap Yēyiintēēt ānkukwiiy kuyuu wuloo māktooy ꞉Yēyiintēēt nyēē moomo nto ku mutaapiya.”
Kiikwiiy ꞉Yēēsu kuteeman ꞉kusōōnēēt āk pēēko
(Mataayo 8:23-27; Māārkō 4:35-41)
22 Nto mii pēsyēēt ake, kulaany ꞉Yēēsu ākoo kāānoomikyii rapeet ānkumwooci kāānoomik kutākyi rapeet piitēēt nyiin ake. 23 Kumii kwooyē, kunam Yēēsu ꞉rwoonto. Kutākumii rwoo, kucō ꞉kusōōnēēt nyēē nyikiis ānkuwus pēēko kusyōōrci keey rapeet kōt kiitakuliŋta. 24 Yooto kāwokukas ꞉kāānoomik kuyuu nyooto, kupa yēē kimiitē ꞉Yēēsu ankuuŋeet kule, “Mākoryoontēēt, Mākoryoontēēt, ŋeet! Ntēē kācēēpōku!” Kuŋeet ꞉Yēēsu ānkuupuryooŋto kusōōnēēt āk pēēko. Kuteeman ꞉kusōōnēēt āk pēēko areet akeenke.
25 Yooto, kumwooci ꞉Yēēsu kāānoomikyii kule, “-Māākoosēēnoo keey?” Kiinam kōōt kāānoomik ānkumuuyo miisin ankuteepee keey kule, “Cii nee ꞉ciito nyi puryooŋtooy mpo kusōōnēēt āk pēēko ānkulimci?”
Kiisoop ꞉Yēēsu cii nyēpo muuyōōn cēē miyootēc
(Mataayo 8:28-34; Māārkō 5:1-20)
26 Kupunto ꞉Yēēsu piitēēt nyiin ake nyēpo kōōrēētaap Kataara,* Mwoowuu ꞉siluutookaap Kirikiik alake kule, ‘Karkeesa’ nto ‘Karaasa’. 27 Yooto kārōkunēē ꞉Yēēsu rapeet, kucō ꞉ciito ake nyēē kimiitē kupcuraat nyēē kikiikuuyiim *꞉muuyōōnik cēē miyootēc ām pēsyōōs cēē caaŋ. Kiminyootii ꞉ciicaa kēpēnōōs cēē /kicēēmucinii piiko. 28 Yooto kāpunto yēē kimiitē ꞉Yēēsu, kutaaraar ānkuuryookyi keey ŋuny, ānkupōloopōl kule, “Mākēēnoo nee nō, Yēēsu Leekweetaap Yēyiintēēt nyoo Ywayaat? Āsoomiiŋ kule -^meenyaliilaa.” 29 Kimwoowu ꞉ciicaa kuyuu nyooto, āmnyēē kimiitē ꞉Yēēsu kuupēpēētooy muuyōōnik cēē miyootēc coo kikiikuuyiimso. /Kikiiceeratee ciicaa nyōrōōrōōnik ākoo tiinkēēnik kule sumāmwēy, nteenee kiiŋēti tōkōl ānkuwuci keey surkwēēnto.
30 Kuteepee ꞉Yēēsu ciicaato kule, “/Cēēkuurēēniiŋ ŋoo?” Kumwoow kule, “/Cēēkuurēēnoo ‘Lukēēt.’” Kumwoow kuyuu nyooto, āmnyēē kiipoonto lukēētaap muuyōōnik cēē miyootēc. 31 Kiisaasyaay ꞉muuyōōniicaa Yēēsu kumakwat ceek kupa wulēē +māwokunyāliil akookay.
32 Kimiitē ꞉ākwootiit nyēpo tōōrōōk yēpo lakameet ake nyēē kiilēēkitēē yooto. Kusoom ꞉muuyōōnicaa Yēēsu kule, “Cāmwēēc ciiwut tōōrōōcuut.” Kucāmci ꞉Yēēsu. 33 Yooto, kuutiiriis ꞉tōōrōōcaa, kutuulyēē keey lakam ānkuwokutōōrci keey tampayaayeet kuliny ꞉pēēko ānkupōk! 34 Kukāsē ꞉piiko cēē kiiriipē tōōrōōcaa kuyuu nyooto, kumwēy ankupa wokumwaatyaat kiito nyēē kātook,ām rōōrōōkiisyēk tōkōl āk mōōŋōōsyēk.
35 Kupa ꞉piiko yooto wokukas kiito nyēē katook. Yēē kāwokupunto, kunyōōr ciicaa kikiikuuyiim ꞉muuyōōnik cēē miyootēc kukaanyool ankuulaakaat ānkumii kēēpuurto keey Yēēsu. Kiimuuyo ꞉picaa miisin yooto kāwokulim kiito nyēē kātook,
36 /Cēērārci picaa wulēē /kāciisoopto ciicaa. 37 Yooto kāwokukas ꞉picaa kuyuu nyooto, kumwooci Yēēsu kuŋeetee saaŋaato, āmnyēē kikiimuuyo miisin. Kuŋeet ꞉Yēēsu ākoo kāānoomikyii kumācē kule caay piitēēt nyoo kākwoonēē. 38 Nto paanta nyoo kāŋēētyo, kusaasyaay ꞉ciicaa /kāciisoopē kule cipeetee keey tōkōl. Nteenee kiimwooci ꞉Yēēsu kule, 39 “Wō kaŋuuŋ ankuweemwaatyee kiy nyēē kāākwiiwuuŋ ꞉Yēyiintēēt.” Nto mii yoo, kuŋēētyo ankupa. Kiiwō ꞉ciicaa ankuwokumwaatyaat ŋaleecaa ām wulooto tōkōl.
Sopē ꞉cii nyoo koosēē keey Yēēsu
(Mataayo 9:18-26; Māārkō 5:21-43)
40 Yooto kāwokupunto ꞉Yēēsu ākoo kāānoomikyii piitoonooto kiipēētii, kutorooc ꞉piiko cēē kimiitē kukāŋiisyi. 41-42 Kimiitē ꞉ciito ake yooto nyēē /kicēēkuurēē Yāyirō nyēē kii pātyōōyiintēētaap *kōōtaap saayeet. Kiipoonto ꞉poontoonoo cēēpnyii nyēpo kēnyiisyēk taman āk āyēēny. Kii leekwenyii ꞉nyooto paatee. Kiimnyaanaat ꞉leekwaanaa nyēē kikiikāsyi keey miisin. Kiikutuŋēē ꞉poontoonoo taatyaap Yēēsu ānkuriirci kule cipeetee keey kanyuu. Kucam ꞉Yēēsu.
Kiikiic ꞉piiko Yēēsu miisin yooto kupēētii. 43 Kimiitē ꞉mpo koorkēēt ake paanaa nyēē kikiimnyaan kēnyiisyēk taman āk āyēēny kuwunu ꞉koroti. Kikiikuupootyi tukuukyii tōkōl ceepsaakitiisyek āmāsopē. 44 Kucōōnēē ꞉koorkoonoo lēt ānkutiiny *maaseekaap kotootyēētaap sireetaap Yēēsu. Yooto kātiiny maaseecaa, kuuyooŋiis ꞉korotiik!
45 Yooto kumwoow ꞉Yēēsu kule, “Ŋoo ꞉nyi kāātiinyo?” Kutāyiis ꞉cii ake tōkōl. Kumwooci ꞉Pēētērō Yēēsu kule, “Mākoryoontēēt, kāsē ooyu kule keekiic keey ꞉piiko ām yēē miitē?” 46 Kuwēēkyi ꞉Yēēsu kule, “Ānkēt man kule kāātiinyo ꞉cii, āmnyēē kāākwiiyiis ꞉kāāmuukēywēēkyuu.”
47 Yooto kāwokukas ꞉koorkoonoo kule kāākuunkēt ꞉Yēēsu kiito nyēē kātook, kumuy kōt kupootan. Kuwō ānkukutunyēē taatyaap Yēēsu ānkumwooci kiy nyēē keesac sākutiiny siraanaa āk wulēē kāsopto areet akeenke. 48 Kumwooci ꞉Yēēsu kule, “Āmnyēē ^kēēkoosēēnoo keey, cēē, ^kēēsop. Kunyoo, wēētē pāypooyēēt.”
49 Kutākumii ꞉Yēēsu kuŋāloolē, kupun ꞉ciito ake nyēē kiicōōnēē kupo Yāyirō ānkumwooci Yāyirō kule, “Poontēēt, -mēēntē taayiim kāānēētiintēēt, ntēē kaaŋat ꞉leekweeŋuuŋ!” 50 Kulimē ꞉Yēēsu ŋaleecaa. Yooto, kumwooci kwaaniitaap leekwaanaa kule, “Mēēntē kuŋatiŋ keey ꞉moo, nteenee kaaseenaa keey paatee. Mākusop ꞉leekweet.”
51 Yooto kupunto ꞉ceek tōkōl kupo Yāyirō, kumwoow ꞉Yēēsu kule, “-Mēēwut ꞉cii ake tōkōl kōyi mii ꞉leekwaani. Āmācē paatee Pēētērō, Yoowaana, Yāākōpō āk sikiikaap leekweet.” 52 Kii caaŋ ꞉piiko katya cēē kiiriirtōōs ānkuuncōōytōōs. Kumwooci ꞉Yēēsu picaato kule, “-Mātāāriiryē! Munaame ꞉leekwaani nteenee mii kāruci keey.” 53 Kiiroorci ꞉picaa Yēēsu āmnyēē kiinkēt ꞉ceek kule kaame man ꞉leekweet. 54 Kuwō ꞉Yēēsu yēē kimiitē ꞉leekwaanaa ankunam yēwut ānkukuur kule, “Cēē, ŋeet!” 55 Yooto pakeenke kusop ꞉cēēpoo. Kuŋeet kōōyo. Kumwaatya ꞉Yēēsu /ceepay leekwaanaa. 56 Kuukitee ꞉kwaan āk kaameet. Nteenee kiinkālāntyi ꞉Yēēsu ceek kule, “Māmwooci cii ake tōkōl kiy nyēē kaakwiiyakay.”