9
Gusunɔ kɑ Isirelibɑ
1 Nɛ Kirisigiiwɑ nɑ gem gerumɔ, nɑ ǹ weesu mɔ̀. Nɛn gɔ̃ru gɑ mɑn yen seedɑ diiyɑmmɛ sɑɑ Hunde Dɛɛron min di. 2 Nɛn bweserun wɔnwɔndu tɑ mɑn mɔ̀ bɑɑdommɑ. Yen sɔ̃nɑ nɛn gɔ̃ru gɑ sɑnkire gem gem. 3 Ǹ n ko n koorɑn nɑ, kon dɑɑ de bu mɑn bɔ̃rusi kpɑ bu mɑn kɑrɑnɑ kɑ Kirisi ben sɔ̃. 4 Bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑ, be Gusunɔ u gɔsɑ bu kɑ ko win bibu. Beyɑ u win yiikon girimɑ sɔ̃ɔsi. Beyɑ u kɑ ɑrukɑwɑnibɑ bɔkuɑ. U bu woodɑ wɛ̃. Berɑ u sɔ̃ɔsi mɛ bɑ koo nùn sɑ̃ɑsinɑ. U mɑɑ bu nɔɔ mwɛɛnu kuɑ. 5 Bɑ sɑ̃ɑ be Gusunɔ u gɔsɑ yellun di. Ben bweseru sɔɔn diyɑ Kirisi wi u kpuro kere u yɑrɑ nge tɔnu. U mɑɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ wi n weenɛ bu siɑrɑ kɑ bɑɑdommɑɔ. Ami.
6 Nɑ ǹ gerumɔ mɑ Gusunɔn gɑri yi kɑm wɔrumɑ. Domi be bɑ mɑrɑ Isirelibɑ n ǹ mɔ be kpuro bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑ Gusunɔn mi. 7 N ǹ mɑɑ mɔ be kpuro be bɑ mɑrurɑ Aburɑhɑmun min di beyɑ bɑ sɑ̃ɑ win bibu Gusunɔn mi. Domi Gusunɔ u Aburɑhɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, <<Isɑkin bibɑ bɑ koo soku wunɛn bweseru.>> 8 Yen tubusiɑnɑ, n ǹ mɔ be bɑ mɑrɑ kɑ wɑsin bɑɑ beyɑ Gusunɔgibu, ɑdɑmɑ bii bèn nɔɔ mwɛɛru Gusunɔ u kuɑ beyɑ u gɑrisi Aburɑhɑmun bweseru. 9 Gɑri yi wee, yi Gusunɔ u kɑ nɔɔ mwɛɛ te kuɑ. U nɛɛ, <<Gɑsɔkun ɑmɑdɑɑre kon wurɑmɑ, yen biru Sɑɑrɑɑ koo bii tɔn durɔ mɑ.>>
10 N ǹ mɛ tɔnɑ, Rebekɑn bibu yiru bɑ tundo turo mɔ, wiyɑ bɛsɛn sikɑdo Isɑki. 11-12 Adɑmɑ Gusunɔ u rɑ tɔmbu gɔsiwɑ win himbɑ sɔɔ, n ǹ mɔ ben kookoosun sɔ̃, ɑdɑmɑ kɑ win sokurɑ. U kɑ sɔ̃ɔsi mɑ u win himbɑ ye swĩi, u Rebekɑ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, <<Mɔɔ u koo win wɔnɔ wiru kpĩiyɑ.>> U ye geruɑ Rebekɑ u sere win bibu mɑrɑ sɑnɑm mɛ bɑ ǹ geɑ ǹ kun mɛ kɔ̃sɑ koore. 13 Nge mɛ bɑ yoruɑ Gusunɔn gɑri sɔɔ, <<Nɑ Yɑkɔbu kĩɑ ɑdɑmɑ nɑ Esɑu yinɑ.>>
14 Ǹ n mɛn nɑ, mbɑ sɑ ko gere. Gusunɔ u sɑ̃ɑwɑ gem sɑrirugii? Aɑwo, bɑɑ fiiko. 15 Domi u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, <<Wìn wɔnwɔndu nɑ mɔ, wiyɑ kon wɔnwɔndu kuɑ. Wi nɑ mɑɑ kɑ duure, wiyɑ nɑ kon kɑ duurɑ.>> 16 Nge mɛyɑ n ǹ sɑ̃ɑ goon kĩrun bɑɑ, n ǹ mɑɑ goon sɔmburun bɑɑ, ɑdɑmɑ Gusunɔn wɔnwɔndun bɑɑwɑ. 17 Domi bɑ yoruɑ mɑ Gusunɔ u Egibitin sunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, <<Yenin sɔ̃nɑ nɑ nun seeyɑ, kpɑ n kɑ nɛn dɑm sɔ̃ɔsi wunɛ sɔɔ, kpɑ nɛn yĩsiru tu kɑ nɔɔrɑ hɑnduniɑ kpuro sɔɔ.>> 18 Nge mɛyɑ wi u kĩ u wɔnwɔndu kuɑ u rɑ nùn wɔnwɔndu kue, wi u mɑɑ kĩ u gɔ̃ru bɔbiɑsiɑ u rɑ nùn gɔ̃ru bɔbiɑsie.
Gusunɔn mɔru
kɑ win wɔnwɔndu
19 Ǹ n mɛn nɑ, kɑɑ mɑn bikiɑ ɑ nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ u mɑɑ tɑɑrɛ wɑɑmɔ tɔnu sɔɔ. Wɑrɑ koo kpĩ u win kĩru yinɑ. 20 Adɑmɑ wɑrɑ rɑ n wunɛ tɔnu, ɑ sere kɑ Gusunɔ sikirinɑ. Mɔndu tɑ koo mɔmɔ bikiɑ tu nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ u tu kuɑ mɛ? 21 Mɔmɔ kun dɑm mɔ sɔndun wɔllɔ? Kɑ sɔn tee te, u ǹ kpɛ̃ u tooru ko kɑ mɑɑ weke te bɑ rɑ swɛ̃?
22 Mbɑ i yɛ̃ i ko gere Gusunɔn sɔ̃. U kĩ u win dɑm kɑ win mɔru sɔ̃ɔsi. Yen sɔ̃nɑ u kɑ bu tɛmɑnɑ be bɑ koo kɑm ko win mɔrun sɔ̃. 23 U kuɑ mɛ u kɑ sun win yiikon kpɑ̃ɑru sɔ̃ɔsi, bɛsɛ be u wɔnwɔndu kuɑ, bɛsɛ be u sɔɔru kuɑ yellun di su kɑ win yiiko wɑ, 24 bɛsɛ be u sokɑ n ǹ mɔ Yuubɑn suunu sɔɔn di tɔnɑ, kɑ mɑɑ tɔn tukobun suunu sɔɔn di. 25 Yeniwɑ Gusunɔ u geruɑ win sɔmɔ Oseen tireru sɔɔ. U nɛɛ,
<<Tɔn be bɑ ǹ dɑɑ sɑ̃ɑ nɛgibu,
kon bu soku nɛn tɔmbu.
Bwese te nɑ ǹ dɑɑ kĩɛ,
kon tu soku nɛn kĩnɑsiru.
26 Yɑm mi bɑ rɑɑ mɑɑ bu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ,
bɑ ǹ sɑ̃ɑ nɛn tɔmbu,
miyɑ bɑ koo bu soku
Gusunɔ Yinni wɑson bibu.>>
27 Mɑ Gusunɔn sɔmɔ Esɑi u nɔɔgiru suɑ u geruɑ Isirelibɑn sɔ̃ u nɛɛ, <<Bɑɑ Isirelibɑ bɑ̀ n dɑbiɑ, nge nim wɔ̃kun yɑnim, ben sukum tɔnɑwɑ koo fɑɑbɑ wɑ. 28 Domi Gusunɔ koo yɑnde win gere yibiɑ mɑm mɑm hɑnduniɑ sɔɔ ye u rɑɑ gɔ̃ru doke.>> 29 N sɑ̃ɑwɑ nge mɛ Esɑi u rɑɑ geruɑ u nɛɛ,
<<Gusunɔ, wɔllu kɑ tem Yinni ù kun dɑɑ sun bweseru tie,
sɑ ko rɑɑ kowɑ nge Sodomu.
Sɑ ko rɑɑ kɑ Gomɔrɑ weenɑ.>>
Isirelibɑ kɑ Lɑbɑɑri geɑ
30 Ǹ n mɛn nɑ, mbɑ sɑ ko gere. Tɔn tuko be bɑ ǹ dɑɑ kɑsu bu gem wɑ Gusunɔn mi, bɑ gem wɑ nɑɑnɛ dokebun sɑɑbu. 31 Adɑmɑ Isirelibɑ be bɑ kɑsu bu woodɑ swĩi bu kɑ gem wɑ Gusunɔn mi, bɑ ǹ mu wɑ. 32 Mbɑn sɔ̃nɑ. Yèn sɔ̃ bɑ ǹ mu kɑsu kɑ nɑɑnɛ dokebu, mɑ n kun mɔ kɑ sɔmɑ. Bɑ sokurɑ kpee sokurɑtii te sɔɔ, 33 tèn gɑri bɑ yoruɑ bɑ nɛɛ,
<<N wee, nɑ kpee sokurɑtiru dokemɔ Siɔniɔ,
kpee te tɑ rɑ torɑsie.
Adɑmɑ wi u nùn nɑɑnɛ doke u ǹ sekuru wɑsi.>>