Isirelibɑ
bɑ sɑ̃ɑwɑ nge resɛm gbɑɑru
5
1 I womu swɑɑ dɑkio i nɔ ge kon nɛn kĩnɑsi kuɑ. Womu ge, gɑ kɑ wi kɑ win resɛm gbɑɑru yɑ̃. Ge wee.
Nɛn kĩnɑsi u resɛm gbɑɑru gɑru mɔ
te tɑ wɑ̃ɑ tem turenu wɔllɔ mi n tem gem mɔ.
2 U gbɑɑ te kɔrɔ kuɑ, mɑ u ten kpenu wukurɑ.
Mɑ u resɛm dɑ̃ɑ ye yɑ koo bii duronu mɑ duurɑ.
Yerɑ u ten kɔ̃sobun diru bɑnɑ ten suunu sɔɔ.
Mɑ u resɛm gɑmɑ yeru kuɑ mi.
Sɑɑ yè sɔɔ u den yĩiyɔ resɛm gbɑɑ te, tu nùn bii geenu mɑruɑ,
yerɑ u deemɑ kɔ̃sunɑ tɑ nùn mɑruɑ.
3 Tɛ̃, nɛn kĩnɑsi u gerumɔ u mɔ̀,
bɛɛ Yudɑbɑ, bɛɛ be i wɑ̃ɑ Yerusɑlɛmuɔ,
i bu sirio wi kɑ win resɛm gbɑɑ te.
4 Mbɑ u tu bureɑ u ǹ kue.
Mbɑn sɔ̃nɑ tɑ bii kɔ̃sunu mɑrɑ
sɑnɑm mɛ u yĩiyɔ tu bii geenu mɑ.
5 Wee ye u koo win gbɑɑ te kuɑ.
U koo ten kɑrɑ kɑ yen dɑ̃ɑ wukiriwɑ,
kpɑ yɑɑ sɑbenu kɑ gbeeku yɛɛ yi du mi,
yi di, yi tɑɑku.
6 U ǹ mɑɑ win resɛm dɑ̃ɑ ye sɔmmɔ,
mɛyɑ u ǹ mɑɑ gbɑɑ te wukumɔ.
U koo tu deriwɑ tu kɑm ko,
kpɑ sɑ̃ki yi tu wukiri,
kpɑ u de gurɑ yu ku mɑɑ nɛ mi.
7 Isirelibɑrɑ bɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ,
wɔllu kɑ tem Yinnin resɛm gbɑɑ te.
Mɑ Yudɑbɑ bɑ sɑ̃ɑ resɛm dorɑ ye u duurɑ.
U kĩɑ bu geɑ ko ɑdɑmɑ kɔ̃sɑ bɑ kuɑ.
Bɑ tɔmbu go bɑ yɛm yɑri.
U mɑɑ kĩɑ bu gem swĩi, mɑ bɑ yinɑ.
Yen sɔ̃nɑ tɔmbɑ wuri mɔ̀.
Kɔ̃sɑ ye tɔmbɑ mɔ̀
(I mɑɑ mɛɛrio 10:1-4)
8 Bɔ̃rurobɑ be bɑ yɛnusu kɑ gbeɑ sosimɔ
ye bɑ rɑɑ mɔ sɔɔ,
sere gɑbu bɑ ǹ mɑɑ ɑyeru mɔ,
mɑ be tɔnɑ bɑ bɑtumɑ mɔ.
9 Wee ye Gusunɔ wɔllu kɑ tem Yinni u mɑn sɔ̃ɔwɑ. U nɛɛ,
kɑm kɑm bɑ koo tɔn ben yɛnu dɑbi ni kpuro kɑm koosiɑ.
Kpɑ goo u kun mɑɑ wɑ̃ɑ yenu burɑ si sɔɔ, si su kpɑ̃ mi.
10 Bɑ̀ n resɛm ɛkitɑɑ itɑ gɑmɑ,
yen tɑm kun ditiri weerɑɑkuru turi.
Bɑ̀ n mɑɑ ɑlikɑmɑ kilo wunɔbu (100) duurɑ,
ye bɑ koo gɛ̃ yɑ ǹ kilo wɔkuru kerɑmɔ.
11 Bɔ̃rurobɑ be bɑ rɑ buru buru yellu se
bɑ n tɑm bɔɔbɔm nɔrumɔ,
kpɑ bɑ n wɑ̃ɑ tɑm gbɑburɔ sere n kɑ ko wɔ̃ku suunu.
12 Gɔ̃ɔgenu kɑ mɔrɔkunu, kɑ bɑrɑnu
kɑ guunu kɑ sere tɑm,
yerɑ yɑ rɑ ben tɔ̃ɔ bɑkɑnu gbisisie,
kpɑ bɑ n nɛ, Yinni Gusunɔn sɔmɑ ɑtɑfiiru sɑ̃ɑ.
13 Yen sɔ̃nɑ kon de bu bu yoru mwɛɛri subɑru sɔɔ
bu kɑ doonɑ.
Ben sinɑ bibɑ koo gbi gɔ̃ɔrun sɔ̃,
kpɑ be bɑ tie bu gbi nim nɔrun sɑɑbu.
14 Kpɑ gɔribun wɑ̃ɑ yeru tu nɔɔ wukiɑ kɑ dɑm,
tu sinɑ bii be mwɛ
kɑ mɑɑ tɔn wɔru ge gɑ nuku dobu mɔ̀.
15 Sɑɑ ye sɔɔ, tɔmbu kpurowɑ bɑ koo yiirɑ
Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ bu tii kɑwɑ,
kpɑ be bɑ nɛɛ, bɑ tii turɑ, bu wɔrumɑ.
16 Tɔ̃ɔ te sɔɔ, Gusunɔ, wɔllu kɑ tem Yinni
u koo win tɔmbu siri dee dee
u kɑ win yiiko sɔ̃ɔsi,
kpɑ u geɑ ko u kɑ sɔ̃ɔsi mɑ u dɛɛre.
17 Yɑ̃ɑnu nu koo yɑkɑsu di Yerusɑlɛmun bɑnsɔ
nge nin kpɑrɑ yenɔ,
kpɑ nin binu nu di nu bɔriɑ mi.
18 Bɔ̃rurobɑ be bɑ gbinnɛ kɑ kɔ̃sɑ
nge nɑɑ wuku yi yi yin kɛkɛ gɑwe,
19 bɑ n gerumɔ bɑ n mɔ̀,
Yinni Gusunɔ u wɑsi suo u win sɔmburu ko fuuku,
kpɑ su tu wɑ.
Isirelibɑn Yinni Dɛɛro u win himbɑ sɔ̃ɔsio ye u yi,
kpɑ su ye giɑ.
20 Bɔ̃rurobɑ be bɑ rɑ kɔ̃sɑ soku geɑ,
kpɑ bu geɑ soku kɔ̃sɑ.
Bɔ̃rurobɑ be bɑ rɑ yɑm wɔ̃kuru soku yɑm bururɑm,
kpɑ bu yɑm bururɑm gɔsiɑ yɑm wɔ̃kuru.
Bɔ̃rurobɑ be bɑ rɑ ye n sosu gɔsie ye n do,
kpɑ bu ye n do gɔsiɑ ye n sosu.
21 Bɔ̃rurobɑ be bɑ tɑ̃sɑ ben tii tiin yɛ̃ru sɔɔ,
mɑ bɑ tii mɛɛrɑ bwisigibu.
22 Bɔ̃rurobɑ be bɑ yĩsiru yɑrɑ
tɑm nɔrubu sɔɔ.
Bɔ̃rurobɑ be bɑ tɑm bɔɔbɔm kobu yɛ̃.
23 Bɔ̃rurobɑ be bɑ nɔm birɑn kɛ̃nu mwɑɑmɔ,
bɑ kɑ tɑɑrɛgibu gem wɛ̃ɛmɔ,
mɑ bɑ gemgibu tɑɑrɛ wɛ̃ɛmɔ.
24 Yen sɔ̃nɑ Yinni Gusunɔ u koo de bu dɔ̃ɔ mwɑɑrɑ
nge mɛ dɔ̃ɔ u rɑ doo gɑ̃ɑnu kɑ yɑkɑ gbebusu mwɛ,
kpɑ ben gbini yi kɔ̃si,
kpɑ ben wɛ̃su su kɑ woo doonɑ nge tuɑ,
yèn sɔ̃ bɑ ǹ Gusunɔ wɔllu kɑ tem Yinnin woodɑbɑ gɑrisi gɑ̃ɑnu.
Mɑ bɑ win gɑri ɑtɑfiiru kuɑ,
wi, wi u sɑ̃ɑ ben Yinni dɛɛro.
Yinni Gusunɔ u sɔɔru sɑ̃ɑ
u kɑ bu sɛɛyɑsiɑ
(I mɑɑ mɛɛrio nɑɑsu 25, 9:7-20)
25 Yen sɔ̃nɑ win mɔru yɑ wɔrimɔ be sɔɔ.
U bu nɔmɑ dokemɔ u goomɔ.
Guunu diirumɔ.
Mɑ tɔmbun gonu nu sweenɛ swɛɛ sɔɔ nge kubɑnu.
Adɑmɑ kɑ mɛ, win mɔru kun sure,
mɑ u bu nɔmɑ dokemɔ u sɛɛyɑsiɑmɔ.
26 U gidi bɔrɑ yɔ̃rɑsiɑ u kɑ bwese tukunu soku ni nu tomɑ.
Mɑ u nu sokɑ kɑ wiɑ.
Ni wee nu wee kɑ wɑsi kɑsɑnu.
27 Ben goo kun wɑsire,
goo kun mɑɑ wɔrumɛ.
Dom kun goo mwɛ u sere dweeyɑ.
Goon kpɑkɑ kun mɑɑ kusiɑre ye u sɛ̃ke pɔrɑɔ.
Mɛyɑ ben goon bɑrɑnun wɛ̃ɛ kun nùn kɑre.
28 Ben sɛ̃ɛnu nu nɔɔ do.
Bɑ mɑɑ nu sɔri bu kɑ to.
Mɑ ben dumin nɑɑ konnu nu bɔɔbu nge kperu.
Mɑ ben tɑbu kɛkɛbɑ bɑ sɑ̃u nge woo gunɑ.
29 Mɑ bɑ kukirimɔ nge gbee sunɔ,
ge gɑ yɑɑ mwɑ gɑ kɑ doonɔ goo kun gu yinɑri.
30 Sɑɑ ye sɔɔ, kukiribu koo nɔɔrɑ Isirelibɑ sɔɔ
nge nim wɔ̃ku ge woo bɔkɔ gɑ seeyɑ.
Bɑ̀ n tem mɛ mɛɛrɑ,
yɑm wɔ̃kurɑ bɑ koo wɑ kɑ nuku sɑnkirɑ bɑkɑnu,
kpɑ wɔllu tu tĩrɑ guru wii bɑkɑrun sɔ̃.