Osee u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
17
1 Akɑsi, Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ wɔkurɑ yiruse sɔɔrɑ, Osee Elɑn bii, u bɑndu di Sɑmɑriɔ. Mɑ u kuɑ wɔ̃ɔ nɔɔbɑ nnɛ bɑn te sɔɔ. 2 Kɔ̃sɑ u kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Adɑmɑ yɑ ǹ Isirelibɑn sinɑm be bɑ nùn gbiiyegiɑ turɑ. 3 Yerɑ Asirin sinɑ boko Sɑɑmɑnɑsɑɑ u Osee wi wɔri u kɑmiɑ, mɑ u nùn gobi bure wɔ̃ɔ kɑ wɔ̃ɔ ye u ko n dɑ kɔsie. 4 Sɔ̃ɔ teeru Asirin sinɑ boko wi, u giɑ mɑ Osee u kĩ u nùn seesi. Domi u nuɑ mɑ u Egibitin sinɑ boko gɔriɑ Soowɔ kpɑ u ku rɑɑ mɑɑ kɑ Asirin sinɑ bokon wɔ̃ɔ gobi yi kɔsiɑ. Yerɑ Asirin sinɑ boko wi, u Osee mwɑ u kɑ yɔni bɔkuɑ u kɛnuɑ. 5 Yen biru u Isirelibɑn tem kpuro wɔri u dɑ Sɑmɑriɔ. Mɑ u derɑ bɑ ye tɑrusi wɔ̃ɔ itɑ.
Isirelibɑn bɑndɑ kpɑ
6 Oseen bɑndun wɔ̃ɔ nɔɔbɑ nnɛse sɔɔrɑ, Asirin sinɑ boko u Sɑmɑri mwɑ. Mɑ u Isirelibɑ yoru mwɛɛrɑ u kɑ dɑ win temɔ. U derɑ ben gɑbɑ wɑ̃ɑ Sɑlɑsin temɔ kɑ Gosɑnin temɔ mi dɑɑ te bɑ mɔ̀ Sɑbori tɑ wɑ̃ɑ kɑ mɑɑ Mɛdibɑn wuu mɑrosɔ. 7 Yeni yɑ koorɑ yèn sɔ̃ Isirelibɑ bɑ torɑ bɑ bũnu sɑ̃ɑmɔ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ wi, wi u bu yɑrɑ sɑɑ Egibitin sunɔn nɔmɑn di. 8 Bɑ bwese tukunun deemɑ swĩi ni Yinni Gusunɔn tii u girɑ ben suunu sɔɔn di kɑ mɑɑ komɑ kɑmgii ni ben sinɑmbɑ mwɑɑmɑ. 9 Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ kɔ̃sɑ kuɑ yɑ bɑndɑ, bɑ gungunu bɑnɑ mi bɑ rɑ bũnu sɑ̃ ben wuu mɑrosɔ, kɑ sere mi wuun kɔ̃sobɑ rɑ yɔ̃re, gbɑ̃rɑnɔ. 10 Bɑ mɑɑ tii bwɑ̃ɑrokunu kuɑ gungunu kpuron wɔllɔ, kɑ mi dɑ̃ɑ kubenu wɑ̃ɑ. 11 Miyɑ bɑ rɑ n yɑ̃kunu mɔ̀, bɑ n turɑre dɔ̃ɔ dokemɔ nge bwese tuku ni Yinni Gusunɔn tii u girɑ ben suunu sɔɔn di. Nge mɛyɑ bɑ kɑ gɑ̃ɑ kɔ̃su dɑbinu kuɑ ni nu Yinni Gusunɔn mɔru seeyɑ. 12 Domi bɑ bũnu sɑ̃wɑ ni u bu yinɑri mɑm mɑm.
13 Mɛyɑ u Isirelibɑ kɑ Yudɑbɑ kirɔ kuɑ sɑɑ win sɔmɔbun nɔɔn di u nɛɛ, bu dɑɑ kɔ̃sɑ derio kpɑ bu win woodɑbɑ mɛm nɔɔwɑ kɑ win gere, kpɑ bɑ n sĩimɔ dee dee win woodɑbɑ sɔɔ ye u ben bɑɑbɑbɑ wɛ̃. Yerɑ u mɑɑ ben tii wɛ̃ sɑɑ win sɔmɔ sɔm kowobun nɔɔn di.
14 Adɑmɑ bɑ swɑɑ tɑɑyɑ, bɑ ǹ Yinni Gusunɔ mɛm nɔɔwɛ. Bɑ kuɑ nge ben bɑɑbɑbɑ be bɑ ǹ Gusunɔ ben Yinni nɑɑnɛ kue. 15 Bɑ win woodɑbɑ deri kɑ ɑrukɑwɑni ye u kɑ ben bɑɑbɑbɑ bɔkuɑ kɑ sere mɑɑ kirɔ ye u bu kuɑ. Mɑ bɑ kɑm dirum swĩi, mɑ ben tii bɑ kɑm kuɑ. Bɑ bwese tukunu ni nu kɑ bu sikerenɛn dɑɑ sɑɑrɑ ye Gusunɔ ben Yinni u bu yinɑri. 16 Bɑ Yinni Gusunɔn woodɑ ɑtɑfiiru kuɑ bɑ tii kɛtɛn bwɑ̃ɑrokunu kuɑ kɑ sii gɑndu kɑ bũu wi bɑ mɔ̀ Asitɑɑten bwɑ̃ɑrokunu. Mɑ bɑ sɔ̃ɔ kɑ suru kɑ kperi sɑ̃ɑmɔ kɑ sere mɑɑ bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑli. 17 Kɔ̃sɑ bɑ mɔ̀ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Domi bɑ kɑ ben bibu yɑ̃kunu mɔ̀, bɑ wɔ̃ɔmɔ dɔ̃ɔ sɔɔ. Yen biru bɑ sɔronu mɔ̀. Yenibɑ kpurowɑ yɑ Yinni Gusunɔn mɔru seeyɑ. 18 Mɑ u Isirelibɑ kpuro yɑrinɑsiɑ sɑɑ win wuswɑɑn di. U Yudɑbɑ tɔnɑ deri.
19 Yudɑbɑn tii, bɑ ǹ Gusunɔ ben Yinni mɛm nɔɔwɛ. Isirelibɑn yirɑ bɑ swĩi mɑm mɑm. 20 Mɑ Yinni Gusunɔ u Isirelibɑn bweseru kpuro biru kisi. U bu wɛrɔbu nɔmɑ bɛriɑ, bɑ bu sekuru doke, bɑ kɑ bu doonɑ win wuswɑɑn di.
21 Sɑnɑm mɛ Yinni Gusunɔ u derɑ Isireli be, bɑ kɑrɑnɑ kɑ Dɑfidin yɛnugibu bɑ kpɑ, yerɑ bɑ Yeroboɑmu Nɛbɑtin bii kuɑ ben sunɔ. Mɑ Yeroboɑmu wi, u derɑ bɑ torɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. 22 Domi kɔ̃sɑ ye u kuɑ, yerɑ bɑ mɑɑ swĩi mɑm mɑm. 23 Yen sɔ̃nɑ u bu girɑ win wuswɑɑn di nge mɛ u rɑɑ geruɑ sɑɑ win sɔmɔbun nɔɔn di. Mɑ bɑ bu gurɑ bɑ kɑ dɑ Asiriɔ. Mɛyɑ bɑ yoru dimɔ sere kɑ gisɔn gisɔ.
Bɑ kɑ Isirelibɑ dɑ Asirin temɔ
24 Yen biru, Asirin sinɑ boko u derɑ tɔmbɑ nɑ sɑɑ Bɑbilonin di kɑ Kutɑn di kɑ Afɑn di kɑ Hɑmɑtin di kɑ sere mɑɑ Sefɑɑfɑimun di. Mɑ u derɑ bɑ Isirelibɑ kɔsire kuɑ. Bɑ Sɑmɑri mwɑ, mɑ bɑ sinɑ Isirelibɑn wuu mɑrosɔ. 25 Sɑnɑm mɛ bɑ sindu toruɑ tem mi, bɑ ǹ Gusunɔ Isirelibɑn Yinni sɑ̃ɑmɔ. Mɑ Gusunɔ u derɑ gbee sinɑnsu su ben dɑbiru go. 26 Yerɑ bɑ Asirin sinɑ boko sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ, bwese tuku ni ɑ kɑ nɑ Sɑmɑri mini, nu ǹ Gusunɔ Isirelibɑn Yinnin sɑ̃ɑru yɛ̃. Wee u derɑ gbee sinɑnsu su nɑ su bu sɛ̃sukɑ su go. 27 Mɑ Asirin sinɑ boko u woodɑ wɛ̃ u nɛɛ, Isireli be nɑ yoru mwɛɛrɑ sɔɔ bu de yɑ̃ku kowo turo u dɑ u bu sɔ̃ɔsi nge mɛ bɑ rɑ kɑ Gusunɔ sɑ̃ tem mi. 28 Yerɑ Isirelibɑn yɑ̃ku kowo turo u nɑ u sinɑ Betɛliɔ u kɑ bu sɔ̃ɔsi nge mɛ bɑ koo kɑ Gusunɔ sɑ̃.
29 Adɑmɑ bwese tuku nin bɑɑtere mi tɑ wɑ̃ɑ kpuro tɑ ten bwɑ̃ɑroku kuɑwɑ tɑ sɑ̃ɑmɔ. Mɑ bɑ nu yi yi mi Isirelibɑ bɑ rɑ rɑɑ yɑ̃kunu ko, gungunu wɔllɔ. 30 Ben bũu nin yĩsɑ wee. Bɑbilonigibugiin yĩsirɑ Sukɔtu Benɔtu. Kutɑgibugiiwɑ mɑɑ Nɛɛgɑli. Hɑmɑtigibugiiwɑ Asimɑ. 31 Afɑbɑginɑ mɑɑ Nibukɑsi kɑ Tɑɑtɑki. Sefɑɑfɑimugibu mɑɑ, bibɑ bɑ rɑ wɔ̃ bu kɑ ben bũu ni bɑ mɔ̀ Adɑmɛlɛki kɑ Anɑmɛlɛki yɑ̃kuru kuɑ. 32 Kɑ mɛ, bɑ mɑɑ Gusunɔ sɑ̃ɑmɔ. Adɑmɑ bɑ mɑɑ yɑ̃ku kowobu gɔsɑ be sɔɔ, be bɑ ko n dɑ bu yɑ̃kuru kue ben bũu yɑ̃ku yerɔ, gungunu wɔllɔ. 33 Nge mɛyɑ bɑ Yinni Gusunɔ sɑ̃ɑmɔ. Mɑ ben bɑɑwure u mɑɑ win bũu mɔ u sɑ̃ɑmɔ, wi u kɑ nɑ sɑɑ win tem di.
34 Sere kɑ gisɔ ben yellun komɑnɑ bɑ swĩi. Bɑ ǹ mɑɑ Yinni Gusunɔ sɑ̃ɑmɔ kɑ gem. Bɑ ǹ win yiirebu kɑ win woodɑbɑ swĩi dee dee ye u Yɑkɔbun bibun bweseru wɛ̃. Yɑkɔbu wiyɑ, Yinni Gusunɔ u mɑɑ yĩsiru kɑ̃ Isireli. 35 N deemɑ Yinni Gusunɔ u rɑɑ kɑ Yɑkɔbun bii be ɑrukɑwɑni bɔkuɑ u nɛɛ, i ku rɑ yiirɑ bũnun nuurɔ i nu sɑ̃. I ku rɑ mɑɑ nu yɑ̃kuru koosi. 36 Adɑmɑ nɛ, Yinni Gusunɔ, nɛ wi nɑ bɛɛ yɑrɑmɑ Egibitin di kɑ nɛn dɑm bɑkɑm, nɛ turowɑ i ko i yiirɑ i sɑ̃ kpɑ i mɑn yɑ̃kuru kuɑ. 37 I nɛn yiirebu kɑ nɛn woodɑbɑ kpuro ye nɑ bɛɛ wɛ̃ mɛm nɔɔwɔ bɑɑdommɑ. I ku rɑ bũnu gɑnu sɑ̃. 38 Mɛyɑ i ku mɑɑ ɑrukɑwɑni ye duɑri ye nɑ kɑ bɛɛ bɔkuɑ nɑ nɛɛ, i ku rɑ bũu goo sɑ̃. 39 I de i mɑn sɑ̃ domi nɛnɑ nɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ bɛɛn Yinni. Kon bɛɛ wɔrɑ sɑɑ bɛɛn wɛrɔbu kpuron nɔmɑn di.
40 Adɑmɑ kɑ mɛ, bɑ ǹ Yinni Gusunɔ mɛm nɔɔwɛ. Ben tiin yellun komɑnɑ bɑ swĩi. 41 Nge mɛyɑ bwese tuku nin tii nu Yinni Gusunɔ sɑ̃ɑmɔ nu mɑɑ kɑ nin bũnu sɑ̃ɑmɔ. Mɛyɑ ben bibu kɑ ben debuminɔ nu mɔ̀ sere kɑ gisɔ nge mɛ ben bɑɑbɑbɑ bɑ kuɑ.