Asɑriɑ
u kuɑ Yudɑbɑn sinɑ boko
(I mɑɑ mɛɛrio Bɑndun Gɑri II, 26:3-4, 21-23)
15
1 Yeroboɑmu Isirelibɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ tɛnɑ itɑ sɑrise sɔɔrɑ Asɑriɑ Amɑsiɑn bii u bɑndu di Yudɑɔ. 2 U mɔwɑ wɔ̃ɔ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ sɑnɑm mɛ u bɑndu di. Mɑ u kuɑ wɔ̃ɔ weerɑɑkuru kɑ yiru bɑndu sɔɔ. Win mɛron yĩsirɑ Yekoliɑ, Yerusɑlɛmugii. 3 U kuɑ ye yɑ wɑ̃ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ nge mɛ win bɑɑbɑ Amɑsiɑ u kuɑ. 4 Adɑmɑ u ǹ gungunu mi bɑ rɑ bũu yɑ̃kunu ko, bu turɑre dɔ̃ɔ doke kɔsuke. Domi tɔmbɑ dɑɑmɔ bɑ yɑ̃kunu mɔ̀ mi.
5 Yerɑ Yinni Gusunɔ u sinɑ boko wi bɑrɑ disigiru kpɛ̃ɛ sere u dɑ u kɑ gu. Mɑ bɑ nùn yɑrɑ bɑ kɑ dɑ diru gɑrun mi. U wɑ̃ɑ mi wi turo. Mɑ win bii Yotɑmu u nùn kɔsire kuɑ u tem mɛ kpɑre.
6 Ye Asɑriɑ u kuɑn sukum mu yoruɑ Yudɑbɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ. 7 Sɑnɑm mɛ u kpunɑ u gu, bɑ nùn sikuɑ win bɑɑbɑbɑn sikɑɔ Dɑfidin wuuɔ. Mɑ win bii Yotɑmu u bɑndu kɔsire kuɑ.
Sɑkɑri
u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
8 Asɑriɑ Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ weeru yiru sɑrise sɔɔrɑ, Sɑkɑri Yeroboɑmun bii u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko Sɑmɑriɔ. U kuɑwɑ suru nɔɔbɑ tiɑ bɑndu sɔɔ. 9 Kɔ̃sɑ u kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ, nge mɛ win bɑɑbɑbɑ bɑ kuɑ. Yeroboɑmu Nɛbɑtin biin yirɑ u swĩi, wi, wi u Isirelibɑ doke torɑru sɔɔ. 10 Sɔ̃ɔ teeru Sɑlumu Yɑbɛsin bii u nùn seesi u go Yibileɑmuɔ. Mɑ u bɑndu kɔsire kuɑ.
11 Ye Sɑkɑri u kuɑn sukum mu yoruɑ Isirelibɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ.
12 Nge mɛyɑ Yinni Gusunɔn gɑri yi kɑ koorɑ yi u Yehu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, win bibɑ koo bɑndu diwɑ sere kɑ win bibun debuminɔ.
Sɑlumu u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
13 Asɑriɑ Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ weeru tiɑ sɑrise sɔɔrɑ, Sɑlumu u bɑndu di Sɑmɑriɔ Isirelibɑ sɔɔ. U kuɑwɑ suru tiɑ bɑn te sɔɔ. 14 Sɔ̃ɔ teeru Mɛnɑhɛmu Gɑdin bii u seewɑ Tirisɑn di u nɑ Sɑmɑriɔ. Miyɑ u Sɑlumu Yɑbɛsin bii go. Mɑ u bɑndu kɔsire kuɑ.
15 Ye Sɑlumu u kuɑn sukum kɑ nge mɛ u Sɑkɑri seesi u go, ye kpurowɑ yɑ yoruɑ Isirelibɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ.
16 Yen biruwɑ Mɛnɑhɛmu wi, u wuu ge bɑ mɔ̀ Tifusɑki wɔri. Mɑ u tɔmbu go sɑɑ Tirisɑn di n kɑ dɑ Tifusɑki mi. U Tifusɑki ye wɔriwɑ kɑ dɑm yèn sɔ̃ tɔn be, bɑ yinɑ u du ben wuuɔ, mɑ u ben gurigibun nuki bɛsukɑ.
Mɛnɑhɛmu u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
17 Asɑriɑ Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ weeru tiɑ sɑrise sɔɔrɑ Mɛnɑhɛmu Gɑdin bii u bɑndu di Isireliɔ. U kuɑwɑ wɔ̃ɔ wɔkuru bɑn te sɔɔ Sɑmɑriɔ. 18 Kɔ̃sɑ u kuɑ win wɑ̃ɑru kpuro sɔɔ, Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Yeroboɑmu Nɛbɑtin biin yirɑ u swĩi wi u Isirelibɑ doke torɑru sɔɔ.
19 Yen biru Pulu Asirin sinɑ boko u nɑ u Isirelibɑ wɔri. Yerɑ Mɛnɑhɛmu u nùn sii geesun tɔnnu tɛnɑ wɛ̃ u kɑ wɑ u nùn deri kpɑ u mɑɑ win bɑndu tɑ̃sisiɑ. 20 Mɛnɑhɛmu wi, u sii gee si mwɛɛrɑwɑ be bɑ dukiɑ mɔn mi. U ben bɑɑwure burewɑ sii geesun gobi weerɑɑkuru. Ye Asirin sinɑ boko u sii gee si mwɑ, yerɑ u gɔsirɑ u dɑ win temɔ.
21 Ye Mɛnɑhɛmu u kuɑn sukum ye kpuron gɑri yi yoruɑ Isirelibɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ. 22 Sɑnɑm mɛ u kpunɑ u gu, bɑ nùn sikuɑ win bɑɑbɑbɑn sikɑɔ. Mɑ win bii Pekɑsiɑ u bɑndu kɔsire kuɑ.
Pekɑsiɑ
u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
23 Asɑriɑ Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ weerɑɑkuruse sɔɔrɑ Pekɑsiɑ Mɛnɑhɛmun bii, u bɑndu di Isirelibɑ sɔɔ Sɑmɑriɔ. Mɑ u kuɑ wɔ̃ɔ yiru bɑn te sɔɔ. 24 Kɔ̃sɑ u kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Yeroboɑmu Nɛbɑtin biin yirɑ u swĩi, wi u Isirelibɑ doke torɑru sɔɔ. 25 Yerɑ win tɑbu sunɔ Pekɑ Remɑliɑn bii, kɑ Gɑlɑdin tɑbu kowobu weerɑɑkuru bɑ nùn seesi bɑ go sinɑ kpɑɑrɔ Sɑmɑriɔ. Yen biruwɑ bɑ mɑɑ Aɑgɔbu kɑ Arie go. Mɑ Pekɑ u bɑndu kɔsire kuɑ.
26 Ye Pekɑsiɑ u kuɑn sukum ye kpuron gɑri yi yoruɑ Isirelibɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ.
Pekɑ
u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
27 Asɑriɑ Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ weerɑɑkuru kɑ yiruse sɔɔrɑ Pekɑ, Remɑliɑn bii, u bɑndu di Isirelibɑ sɔɔ, Sɑmɑriɔ. U kuɑwɑ wɔ̃ɔ yɛndu bɑn te sɔɔ. 28 Kɔ̃sɑ u kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Yeroboɑmu Nɛbɑtin biin yirɑ u swĩi wi u Isirelibɑ doke torɑru sɔɔ.
29 Pekɑn wɑɑti ye sɔɔrɑ Tigilɑti Pilesɛɛ, Asirin sinɑ boko, u Iyoni mwɑ kɑ Abɛli Bɛti Mɑɑkɑ kɑ Yɑnɔɑ, kɑ Kedɛsi kɑ Hɑsori kɑ Gɑlɑdi kɑ Gɑlilen tem kɑ Nɛfitɑlibɑn tem kpuro. Mɑ u tem mi kpuron tɔmbu mwɛɛrɑ u kɑ dɑ Asiriɔ. 30 Yen biruwɑ Osee Elɑn bii, u Isirelibɑn sinɑ boko Pekɑ seesi u go. Mɑ u bɑndu di win ɑyerɔ. N deemɑ Yotɑmu Asɑriɑn biin bɑndun wɔ̃ɔ yɛndusewɑ mi.
31 Ye Pekɑ u kuɑn sukum yɑ yoruɑ Isirelibɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ.
Yotɑmu
u kuɑ Yudɑbɑn sinɑ boko
(I mɑɑ mɛɛrio Bɑndun Gɑri II, 27:1-3, 7-9)
32 Pekɑ, Remɑliɑn bii Isirelibɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ yiruse sɔɔrɑ Yotɑmu, Asɑriɑn bii, u bɑndu di Yudɑɔ. 33 U mɔwɑ wɔ̃ɔ yɛndɑ nɔɔbu sɑnɑm mɛ u bɑn te di. Mɑ u kuɑ wɔ̃ɔ wɔkurɑ nɔɔbu kɑ tiɑ bɑn te sɔɔ. Win mɛron yĩsirɑ Yerusɑ, Sɑdɔkun bii. 34 Win bɑɑbɑ Asɑriɑn yirɑ u swĩi mɑm mɑm. U kuɑ ye yɑ Yinni Gusunɔ wɛ̃re. 35 Adɑmɑ u ǹ gunguu nìn mi bɑ rɑ bũu yɑ̃kuru ko kɔsuke. Mɑ tɔmbɑ dɑɑmɔ bɑ yɑ̃kunu mɔ̀ mi, bɑ turɑre dɔ̃ɔ dokemɔ nin wɔllɔ.
Yotɑmu wiyɑ, u Yinni Gusunɔn sɑ̃ɑ yerun kɔnnɔ ge gɑ mɛɛrɑ sɔ̃ɔ yɛ̃sɑn nɔm geu giɑ bɑnɑ.
36 Ye Yotɑmu u kuɑn sukum mu yoruɑ Yudɑbɑn sinɑmbun fɑɑgin tireru sɔɔ. 37 Win wɑɑti ye sɔɔrɑ Yinni Gusunɔ u derɑ Resini Sirin sinɑ boko kɑ Pekɑ, Remɑliɑn bii Isirelibɑn sinɑ boko bɑ Yudɑbɑ wɔrim toruɑ. 38 Sɑnɑm mɛ Yotɑmu u kpunɑ u gu, bɑ nùn sikuɑ win bɑɑbɑbɑn sikɑɔ Dɑfidin wuuɔ. Mɑ win bii Akɑsi u bɑndu kɔsire kuɑ.