Yorɑmu u kuɑ Isirelibɑn sinɑ boko
3
1 Yosɑfɑti Yudɑbɑn sinɑ bokon bɑndun wɔ̃ɔ yɛndu yiru sɑrise sɔɔrɑ, Yorɑmu Akɑbun bii u bɑndu di Isirelibɑ sɔɔ, Sɑmɑriɔ. U kuɑwɑ wɔ̃ɔ wɔkurɑ yiru bɑn te sɔɔ. 2 Mɑ u kɔ̃sɑ kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Adɑmɑ yɑ ǹ win tundo kɑ win mɛrogiɑ turɑ. Domi u bũu wi bɑ mɔ̀ Bɑɑlin bwɑ̃ɑrokunu kɔsukɑ ye win tundo u rɑɑ kuɑ. 3 Yeroboɑmu Nɛbɑtin bii wi u Isirelibɑ doke torɑru sɔɔn yirɑ u swĩi mɑm mɑm.
Isirelibɑ
bɑ kɑ Mɔɑbubɑ tɑbu kuɑ
4 N deemɑ Mɛsɑ, Mɔɑbubɑn sinɑ boko, yɑɑ sɑbenun sɔmburɑ u rɑ ko. Mɛyɑ Isirelibɑ bɑ rɑ nùn mɔɔru mwɑɑri. Mɔɔ terɑ yɑ̃ɑ gbiibi nɔrɔbun subɑ wunɔbu (100.000) kɑ yɑ̃ɑ kinɛnu nɔrɔbun subɑ wunɔbu, kɑ sere mɑɑ nin sɑnsu. 5 Sɑɑ yè sɔɔ Akɑbu u gu, yerɑ Mɔɑbubɑn sunɔ wi, u Isirelibɑ seesi. 6 Yerɑ sɔ̃ɔ teeru Yorɑmu u seewɑ Sɑmɑrin di u dɑ u Isirelibɑn tɑbu kowobu kpuro berɑ. 7 Mɑ u gɔrɑ bu Yosɑfɑti Yudɑbɑn sinɑ boko sɔ̃ bu nɛɛ, wee, Mɔɑbun sunɔ u nùn seesi. Yen sɔ̃, wi Yosɑfɑti u kĩ u nɑ u kɑ nùn dɑ bu Mɔɑbun sunɔ wi wɔri? Ye Yosɑfɑti u gɑri yi nuɑ, u wurɑ u nɛɛ, oo, kon dɑ nɛ kɑ nɛn tɔmbu, kɑ mɑɑsɔ tɑbu durɔbu. Domi nɛ kɑ wunɛ sɑ sɑ̃ɑwɑ tiɑ. 8 Adɑmɑ u bikiɑ u nɛɛ, swɑɑ yerɑ̀ sɑ ko kpe su kɑ bu wɔri bi dɑ. Mɑ Yorɑmu u nɛɛ, bu doo bu nùn sɔ̃ mɑ bɑ koo kpewɑ Edɔmun gbɑburu tem mi gɑ̃ɑnu ku rɑ kpi giɑn di.
9 Mɑ Isirelibɑn sinɑ boko kɑ Yudɑbɑn sinɑ boko kɑ Edɔmun sinɑ boko bɑ seewɑ bɑ swɑɑ ye wɔri. Ye bɑ sĩɑ sɔ̃ɔ nɔɔbɑ yiru yerɑ sinɑm be, kɑ ben tɑbu kowobu kɑ ben yɑɑ sɑbe ni bɑ kɑ bu swĩi kpuro, bɑ nim biɑ bu nɔ. 10 Mɑ Isirelibɑn sinɑ boko u nɔɔgiru suɑ u nɛɛ, kuukuu! Yinni Gusunɔ, ɑ bɛsɛ sinɑmbu itɑ yeni sokɑwɑ ɑ kɑ sun Mɔɑbubɑ nɔmu bɛriɑ?
11 Sɑɑ yerɑ Yosɑfɑti u nɛɛ, Yinni Gusunɔn sɔmɔ goo sɑri mini, wìn min di sɑ ko kpĩ su nɔ ye Yinni Gusunɔ u koo sun sɔ̃?
Mɑ Isirelibɑn sinɑ bokon bɔ̃ɔ turo u nɛɛ, Elisee Sɑfɑtin bii u wɑ̃ɑ mini, wi u rɑɑ sɑ̃ɑ Elin bɔ̃ɔ.
12 Mɑ Yosɑfɑti u nùn bikiɑ u nɛɛ, Yinni Gusunɔ u rɑ kɑ nùn gɑri ko?
Bɑ nɛɛ, oo.
Sɑɑ yerɑ Isirelibɑn sunɔ kɑ Yosɑfɑti Yudɑbɑn sunɔ, kɑ Edɔmun sunɔ bɑ seewɑ bɑ dɑ Eliseen mi. 13 Mɑ Elisee u Isirelibɑn sunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, mbɑ n sun mɔɔsinɛ nɛ kɑ wunɛ. A doo Gusunɔn sɔmɔ bèn mi wunɛn bɑɑ kɑ wunɛn mɛro bɑ rɑ rɑɑ bikiɑru den mi.
Mɑ Isirelibɑn sinɑ boko u nùn wisɑ u nɛɛ, ɑɑwo, domi Yinni Gusunɔ u bɛsɛ sinɑmbu itɑ yeni sokɑwɑ u kɑ sun Mɔɑbubɑ nɔmu bɛriɑ.
14 Yerɑ Elisee u nɛɛ, sere kɑ Gusunɔ wɔllu kɑ tem Yinnin wɑ̃ɑru wìn sɔmɔ nɑ sɑ̃ɑ, nɑ̀ kun dɑɑ Yosɑfɑti Yudɑbɑn sinɑ boko mɛɛrɑ, nɑ ǹ dɑɑ wunɛn lɑɑkɑri mɔ̀, n sere mɑm nɛɛ, kon nun mɛɛri. 15 Adɑmɑ tɛ̃, ɑ kɑ mɑn mɔrɔku sowo nɑɑwɑ.
Sɑnɑm mɛ mɔrɔku sowo wi, u nɑ u mɔrɔku soomɔ, yerɑ Yinni Gusunɔn dɑm mu duɑ Elisee sɔɔ. 16 Mɑ u nɛɛ, ye Yinni Gusunɔ u geruɑ wee. U nɛɛ, i wɔrusu gbeo wɔwɑ mini. 17 Domi i ǹ woo wɑsi, i ǹ mɑɑ gurɑ wɑsi. Kɑ mɛ, wɔwɑ ye, yɑ koo nim yibu kpɑ i nɔ bɛɛ kɑ bɛɛn tɑbu kowobu, kɑ mɑɑ sere bɛɛn yɑɑ sɑbenu. 18 Adɑmɑ yenibɑ kpuro gɑ̃ɑ piiminɑ Yinni Gusunɔn nɔni sɔɔ. Domi u koo Mɔɑbubɑ bɛri bɛɛn nɔmɑ sɔɔ. 19 Kpɑ i ben wuu mɑrosu mwɛɛri si su gbɑ̃rɑnu mɔ. Kpɑ i ben dɑ̃ɑ gbɑɑnu kpuro mwɛɛri i bɔɔri. Kpɑ i ben dɔkɔbɑ kɑ ben bwii kpuro kɔre. Mɛyɑ i ko i mɑɑ ben gbee geenu kɑm koosiɑ i nu kpenu sɛ̃siki.
20 Yen sisiru bururu, sɑɑ ye bɑ kĩ bu bururun yɑ̃kuru ko, yerɑ bɑ wɑ wee, nim mu wee, sɑɑ Edɔmun berɑ giɑn di, mu tem wukiri.
21 Sɑɑ ye sɔɔrɑ Mɔɑbubɑ bɑ nuɑ mɑ sinɑm be, bɑ bu wɔrim wee. Yerɑ bɑ ben tɔmbu kpuro mɛnnɑ be bɑ turɑ bu tɑbu dɑ kɑ be bɑ kere mɛ. Mɑ bɑ bu yi yi ben tem nɔɔ burɑ yenɔ. 22 Ye Mɔɑbu be, bɑ seewɑ bururu, yerɑ bɑ wɑ sɔ̃ɔ yɑnɑ bɑllimɔ nim mɛ sɔɔ. Mɑ mu sɔ̃ri nge yɛm. 23 Sɑɑ yerɑ bɑ nɛɛ, yɛmɑ mi, Isirelibɑn sinɑm be kɑ ben tɑbu kowobɑ bɑ sɔkirinɑ bɑ goonɑ. Ǹ n mɛn nɑ, i de su dɑ su ben yɑ̃nu gurɑ.
24 Ye bɑ turɑ Isirelibɑn sɑnsɑniɔ, yerɑ Isirelibɑ bɑ yɑrimɑ bɑ bu go go. Ben gɑbɑ duki yɑkikirɑ. Mɑ Isirelibɑ bɑ bu nɑɑ swĩi sere wuuɔ bɑ bu go go. 25 Mɑ bɑ ben wuu mɑrosu kpuro kɔsukɑ bɑ ben gbee geenu kpuro kɑm koosiɑ. Bɑ nu kpenu sɛ̃siki. Mɑ bɑ ben dɔkɔbɑ kɑ bwii kpuro kɔruɑ. Bɑ mɑɑ ben dɑ̃ɑ gbɑɑnu kpuron dɑ̃nu bɔɔrɑ.
Yen biru be bɑ kɑ kpurɑntɛɛru tɑbu mɔ̀, bɑ wuu ge bɑ mɔ̀ Kiri Hɑresɛti wɔri, bɑ gen gbɑ̃rɑru kɔsukɑ. 26 Ye Mɔɑbubɑn sunɔ u wɑ mɑ bɑ nùn tɑbu kɑmiɑwɑ, yerɑ u tɔmbu nɑtɑ kɑ wunɔbu (700) wunɑ be bɑ kɑ tɑkobi tɑbu yɛ̃, bɑ swɑɑ kɑsu bu kɑ dɑ bu Edɔmun sunɔ wɔri. Adɑmɑ bɑ kpɑnɑ. 27 Yerɑ Mɔɑbubɑn sunɔ wi, u win yerumɑ sokusiɑ wi u koo rɑɑ nùn kɔsire ko bɑndu sɔɔ. Mɑ u nùn mwɑ u kɑ yɑ̃ku dɔ̃ɔ mwɑɑrɑrugiru kuɑ win gbɑ̃rɑru wɔllɔ. Mɑ yɑ Isirelibɑ biti kuɑ. Yen sɔ̃nɑ bɑ gɔsirɑ bɑ doonɑ bɑ nùn deri.