Ng'eetataa meerat
15
1 Tuupchēēnichuuch, āmāraa āpkootwook akipō lōkōōy choo kāroomēēn choo kyoo-āmwook. Lōkōōyichoochēē ku choo kyaataak :akwaan aku choochēē mpō aniin choo tiirēē keey :kaaranēēng'woong'. 2 Aku lōkōōyichoochēē kāroomēēn chu /kusāruunēēnook nēē ānāmchi keey ng'ālyoon nyoo kyoo-āmwook. Ku nēē mā lēē nyoonēē nyuun, ku kyaaran akwaan nyēpō kilēēn.3 Kyoomwoorwook ng'aleechu pō kāāmānuut kilēē paani /kikumwoorwaa kilē: Kiima *:Kiriistō akipō ng'ōōkichooch kilēē paani mwoorēy :siruut. 4 /Kiikutup, /akeeng'eeta meerat nkōō pērēētuu nyēpō sōmōk kilēē paani mwoorēy :siruut. 5 Kichō kung'uuti keey Pēētērō aku nēē mii lētuun, kung'uuti keey kiineetanik tōkōl taman nkōō ārēēny. 6 Nēē ng'at, kuchō kung'uuti keey tuupchēēnik choo lēē pokol muut nkōō ārii ākoong'o. Tākusopyootēēn :pichoochēē walak chaa chaang' mpō ntā kiikurook :walak. 7 Nēē ityō, kuchō kung'uuti keey Chēēmis, akung'uuti keey *kāāyooytooyiik chuuchō walak tōkōl. 8 Nēē mii lētuun, kuchō kung'uutwaa keey kilēē laakwa nyoo /kiikunam amaayam aroo. 9 Āmwooraa kilēē nyoonēē āmu aneen nyoo mining' kitya nkōō *kāāyooytooyiik amēērookēē mpō /kēēkuurēēnoon *kāāyooytooyiin āmu kyoo-us :aneen kaaniisaa Iriin. 10 Aku nkōō choomnyoo Iriin nyuun, ku ālēē aneen wōloo ālēē paannyēēnyi. Choomnyeenyiin nyi ki-iraa a-am pooryoot nyoo kōrōōm kusiir *kāāyooytooyiin aka tōkōl. Ama :aneen nyuun nyi kyoomēy pooryoonoonēē, kii Iriin nyi kyoomēy kupununēēnaa. 11 Nēē kii aneen nyoo kyoo-āmwook lōkōōyichu, ntā ku *kāāyooytooyiik chuuchō walak, ku moomii :kir yoonēē. Kir nyēpō koomānuut ku kyaaran :akwaan ng'aleechu /kiiku-āmwook.
12 Nēē kiiku-āmtooy kilē kiing'eeta *:Kiriistō meerat oo, kuumuukēy kumwaarta ānō :piich walak nkōō akwaan kilē /mākuung'ēētēē piich meerat? 13 Nēē /mākiing'ēētēē piich meerat, ku /maakiing'eeta *:Kiriistō meerat. 14 Nēē koo /maakiing'eeta *:Kiriistō meerat, ku puch :kiyoo kumii :achaan kēē-āmtooy aku puch mpō kiyoo ārānēēkwaan. 15-16 Ntā kiilēē nyoonēē, ntā kii kēēlēkuuchaan ng'uur nkōō wōloo mii :Iriin āmu kyoomtoochaan kilē kiing'eeta :Iriin *Kiriistō meerat. Nēē /mākiing'ēētēē meerat chiich nyoo kiikima, ku /maakiing'eeta *Kiriistō meerat. 17 Ntā nēē koo toomō /keeng'eeta *Kiriistō meerat, ku tāku puch :kiyoo kyaaran :akwaan akitoomō /kēēnyōōwook kaat ng'ōōkiikwook. 18 Ng'uutuuy mpō kilē piich choo kiikuumēērō choo kiikuuran *Kiriistō, ku kiikupētyō :choochēē. 19 Nēē koo kimāng'iisyēchaan kēētiirēē keey *Kiriistō akipō sopoon nyēpō ng'wēny kipaat kuurookēē /keeriireeneech kusiir piich walak tōkōl.
20 Aku, pō man kilē /kiikiing'eeta *Kiriistō meerat. Inyeentee nyēpō taay /kiing'eeta meerat ākiikuyooti oor choo kiikumēērō. 21 Kilēē paani kichōōnchi :meerat ng'wēny kupunuunō *Aatam, kuchōōnēy mpō :ng'eetataa meerat kupunuunō *Kiriistō. 22 Kilēē paani rookēy :piich tōkōl āmu tuupchō nkōō *Aatam, /kēēng'ēētēē piich tōkōl chēpō *Kiriistō meerat. 23 /Kiikiing'eeta *Kiriistō meerat kipōk sikuyaat aree, aku paani kawaraka, /keeng'eeta meerat piich tōkōl choo lēē chaachiich. 24 Nēē mii nyuun lētuun, ku-it :pērēētuu nyēpō lēt nyoo tēnii *:Kiriistō Paapa Iriin pāyuunātēē paani /kaakeeryeew pāyuunāt aka tōkōl nkōō kaamuuka aka tōkōl. 25 Kunyuun, tākupāytooy *:Kiriistō ākōy kuuwaang' :Iriin puunichiich tōkōl. 26 Puunyoon nyēpō lēt /keeryeew ku meerat. 27 Lēē nyoonēē āmu mwoorēy siruut kilē, “Kiitē :Iriin inyeentee kaamuuka kupāyu kir aka tōkōl.”† (Nee mwa kilē “kaamuuka kupāyu kir aka tōkōl,” ku mā mwoorēy nyuun kilē kupāyu mpō Iriin āmu :Iriin inyeentee nyi kiitēnii *Kiriistō kaamuuka.) 28 Nēē /kaakee-ir kir aka tōkōl kuchō ng'wēnyuu *Kiriistō, kung'eet :inyeentee Wēērii kuutē keey ng'wēnyuu Iriin nyoo ki-ir kir tōkōl kuchō ng'wēnyuu *Kiriistō, akupayta :Iriin kir aka tōkōl.
29 Nēē /mākuung'ēētēē piich meerat choo kiikumēērō oo, kupō :nee /kēēpootiisānēy piich walak akipō piich choo kiikumēērō?
30 Akipō achaan nyuun oo, āmu nee sikēēchooltooy keey saayit aka tōkōl? 31 Pō man, āmii ārōōtēy meerat pērēētuu aka tōkōl. Tuupchēēnichuuch, man kilē apaypay :aneen āmu ārānēēkwaan Yēēsu *Kiriistō Kiptaayaantēēnyoon. 32 Kipō nee nyuun a-am :aneen pooryoot nkōō pichoochēē pō Ēpēēsō lēē kimākēētōōy nēē koo /mākuung'ēētēē piich meerat? Nēē /mākiing'ēētēē piich meerat, “Akanya kēē-āmiisyēē ākēērēēsyō, āmu kurookēy āsuun.”† 33 Lēyyē, maakany /kēēmēlmēēlook. Choorway chaa raacheen kung'āmēy ātēp nyēpō chiich nyaa karaam. 34 Āsōwuu wōloo maraat ātēptooy akaatayee keey ng'ōōki. Āmwoorēy kilēē nyoonēē tākunamaak sōōrnān āmu mii :walak nkōō akwaan choo mēēnkēt Iriin.
Wōloo /kuung'ēētitooy chiich mu meerat
35 Muukēy nyuun kuteep :chiich kilē, “Muukēē kilē nee /keeng'eeta meerat piich choo kiikumēērō? Ting'ēy :pichoochēē pōōrwēy choo lēē nee?” 36 Akwaan sālwēy kilē nee kēny? Moonkēt akwaan kilē nēē /kaakeepiit kōsuryoon, kumēērēy sikupiit? 37 Kāsuryoon nyoo keepiit :inyēēn ku mā nyoonēē nyi wēētii kupiitēy, kāsuryoon nyoonēē kipaat nyēpō nkaanu ntā ku kōsuryoon aka tōkōl. 38 Iriin ākityōōn nyoo irēy kāsuryoon aka tōkōl kupiit kilēē wōloo mārtooy :inyeentee aku-ir kimakarkayiit keet aka nkōō aka. 39 Makarkeey :pōōrwēy chēpō tukun tōkōl choo ting'ēy sopoon. Ting'ēy :chiich pōōr nyoo makarkeey nkōō chēpō tyoong'in tōkōl ntā ku chēpō chaak. Ng'ulēy nyēpō tariit akung'ulēy mpō nyēpō *koorookwō. 40 Miitō mpō tukun chēpō wōli pō parak nkōō chēpō wōli pō ng'wēny. Lēpooyō :chēpō parak nkōō oor nyaang'waang', ku chēpō ng'wēny, ku kāroomō :choochēē nkōō oor nyaang'waang'. 41 Lēpō :asiis nkōō oor nyaanyiin, aku lēpō mpō :araawa nkōō oor nyaanyiin, ku lēpooyō mpō kookeel nkōō oor nyaang'waang'. Aku nkōō :kookeel mpō kuting'ēy aka tōkōl lēpooyin nyoo ng'ulēy ākōō nyēpō aka.
42 Lēē nyi mpō paani /pākēēng'ēētēē piich meerat choo kiikumēērō. Paani /kākutup pōōr, kununēy aku paani /kapakeeng'eeta meerat pōōroonēē, kumaakumēērēy ākōy. 43 Paani /kutupēy pōōr, ku kir puch. Ku paani /kiing'ēētēē pōōr meerat ku kir nyēpō kwōng'uut. /Kutupēy ku kir nyoo ma ting'ēy kaamuuka, ku paani /kiing'ēētēē meerat kuting'ēy kaamuuka. 44 /Kutupēy ku pōōrtō nyi kiikusiktooy chiich, aku paani /kiing'ēētēē meerat, ku pōōr nyoo rēēl nyēpō toomirmiir. Kulēē paani miitō :pōōrwēy chēpō ng'wēnyuuni, kumiitō :mpō pōōrwēy chēpō toomirmiir. 45 Mwoorēy :siruut akipō *Aatam nyoo kii chiich nyēpō taay kilē, “Kiinyōōru :chiichoonēē sopoon.”† Aku *Aatam nyēpō lēt ku kōōnuuy :nyoonēē sopoon nyēpō toomirmiir. 46 Kiisip kuchō :pōōrpō ng'wēnyuuni kipōk, nēē mii lētuun kuchō :pōōr nyēpō toomirmiir. 47 /Kiiku-irtaara chiich nyēpō taay nyung'wēny chēpō ng'wēny, ku *Kiriistō kichōōnēē kipsēnkwēt. 48 Piich chēpō ng'wēny ku ting'ēy pōōrwēy choo karkeey nkōō nyēpō :chiichi /kiku-irtaara nyung'wēny. Ku piich chēpō kipsēnkwēt, ku ting'ēy pōōrwēy choo karkeey nkōō nyēpō chiichi kiichōōnēē kipsēnkwēt. 49 Ku kilēē paani kukarkeey :achaan nkōō *Aatam, chiichi /kiku-irtaara nyung'wēny, kēēkārkēēyiituuy mpō pērēētuu aka nkōō chiichi kiichōōnēē kipsēnkwēt. 50 Āmwoorwook tuupchēēnichuuch kilē, māchuutēy :chiich kipsēnkwēt nkōō pōōrtanyiin kilēē wōloo lēē paannyēēnyi. Rookēy pōōrwēyiichu kuting'ēēchaan, mēēmuukēē /kee-ir kumāng'iisyō ākōy.
51 Akanya kee, āmwoorwook kir nyoo /kiikuwung' ākooyāpchi iit kukaraam: Mākumēērsōōt tōkōl, /kuwālēēch nyuun 52 kilē weel pērēētuu nyoo /kukuutēy koonti. Paani /kukuutēy koonti kung'ēētsōōt :piich choo kiikumēērō /ākēēkōōnēēch choo tākēēsōpsōōt pōōrwēy chaa reelacheen. 53 Karaam ku-ira kilēē nyoonēē tākuwāliisyō :pōōrwēyiichooch chu kēēsuuy keey kilēku choo mēēkēēsuuy keey.
54 Nee kaaku-ira kilēē nyoonēē, kusilta :siruutēchu mwoorēy kilē, “/Kikuupēl meerat kilē wirwir.”† 55 Siltooy mpō :siruutēchu mwoorēy kilē, “Wuyēēy, meerat nyoo maakuting'ēy kaamuuka; Wuyēēy, meerat nyoo maakuting'ēy ng'woonin!”† 56 Ng'woonoo :meerat ku ng'ōōki, akunyōōrchinii :ng'ōōki kaamuuka wōloo mii :ng'ātuut. 57 /Kumwoochinii Iriin kōōnkēy nyoo tyaan! Inyeentee nyoo irēēch kēēpēliisyēē kupunuunō Yēēsu *Kiriistō Kiptaayaantēēnyoon.
58 Kunyuun oo, tuupchēēnichuuch choo āchāmēy, āchichimō ākookiilyō. Ānāmchinii keey ākōy pāyiisyoo Kiptaayaan nkōō moo ākoong'o āmu ānkēt kilē māwēētii puch :pāyiisyēēng'woong' nyoo ā-irchinii Kiptaayaan.